Kas jāzina par līmlentēm?
Akrila līme
Tās pamats (bāze) ir polimerizēti akrilestermonomēri, kuriem piejauc mākslīgos sveķus. Šo līmi var šķīdināt vai nu ar dažādiem šķīdinātājiem vai arī ūdenī. Svarīgākās akrila līmes īpašības ir izturība pret novecošanu, pretestība temperatūras ietekmei un izturība pret oksidēšanos un UV staru iedarbību.
Izturība pret novecošanu
Visas līmlentes noveco. Tas nozīmē to, ka, jo ilgāk tās uzglabā, jo vairāk mainās to īpašības. Šīs ķīmiski-fizikālās pārmaiņas ne vienmēr pazemina līmlenšu lietošanas īpašības. Dažas līmes novecojot uzrāda labākas kohēzijas (iespiešanās) īpašības. Pirmo sešu mēnešu laikā lentes uzglabājot tām nav jāparādās izmērāmām (manāmām) īpašību izmaiņām. Ja arī 12 mēnešu laikā nav notikušas jūtamas negatīvas pārmaiņas, tad var runāt par labām novecošanas īpašībām. Lielākā daļa no mūsu piedāvātajām līmlentēm ir lietojamas atbilstoši paredzētajiem mērķiem arī pēc vairāku gadu uzglabāšanas.
Pielipšanas sākuma spēks
Dažas līmes, sevišķi uz butila un akrila bāzes, lielāko pielipšanās spēku sasniedz tikai pēc dažām stundām vai dienām pēc uzlīmēšanas. Tā kā bieži vien ir nepieciešams liels pielipšanās sākuma spēks, tad izmanto citas līmes - karsti uzklātās, šķīdinātājlīmes, dabīgā un mākslīgā kaučuka, kā arī silikona līmi.
Butila līme
Šī līme sastāv no izobutilēna un dabīgā kaučuka maisījuma. Šim maisījumam pievieno pildvielas. Karstās kalandrēšanas rezultātā tiek panākta savstarpējo saišu tīkla izveidošanās. Līdz ar to līmei ir augstāka pretestība novecošanai un tiek sasniegta augstāka piemērotība ilgstošai lietošanai āra apstākļos. Sevišķa butila līmes priekšrocība ir tās spēja ilgstoši pretoties UV starojuma iedarbībai un oksidēšanās procesiem, kā arī aukstās vulkanizēšanās spēja.
Blīvums
Materiāla daudzums tilpuma vienībā. Parasti izsaka viena kubikmetra svarā. Līmlenšu jomā blīvums ir nozīmīgs tikai tad, kad pamatmateriāls ir porainā gumija vai sintētiskie materiāli.
Caurlaidība (arī blīvums)
Ar to saprot materiāla spēju nelaist cauri citas svešas vielas vai enerģijas, pretoties svešu vielu vai enerģiju iedarbībai. Liela nozīme ir līmlenšu spējai pretoties ķimikāliju, mitruma un gāzes caurplūdei.
Dispersija
Ar to saprot cietas vielas ļoti sīku daļiņu izkliedēšanu ūdenī. Līmlenšu jomā akrila un akrilata līmju dispersijai ir ļoti liela nozīme.
Caursišanas spriegums
Tā ir pretestība, ko izolācijas materiāls izrāda plūstošai strāvai līdz caursišanai. Caursišanas spriegumu mēra voltos.
Elektrolītiskās korozijas faktors
Ar to saprot līmlentes iespējamo korodējošo iedarbību uz citiem materiāliem. Šo iedarbību mēra uzlīmējot līmlenti vara folijai. Ja neparādās korozija, tad līmlentes elektrolītiskās korozijas faktors ir 1. Parādoties mazākajām korozijas pazīmēm, korozijas faktora vērība ir mazāka par 1, un šī vērtība, korozijas iedarbībai esot stiprākai, samazinās.
Šķiedrplēve
Šķiedrplēve sastāv no tikai garenvirzienā orientētām dabīgām vai sintētiskām šķiedrām, kuras savā starpā saista vai nu līme, vai arī savstarpējās saites, kas izveidojušās spiediena un temperatūras iespaidā.
Kreppapīrs
Lieto aplīmēšanai, sedzot virsmas krāsošanas darbu gaitā, apzīmēšanai u.t.t. No vienas puses kreppapīrs parasti ir impregnēts vai lakots. Lentes biezums parasti ir max 0,2 mm. Lenti līdz pārtrūkšanai var izstiept par apmēram 15 %, salīdzinot ar sākuma garumu.
Saistviela
Sakarā ar ķīmiski-fizikālajām īpašībām daudziem materiāliem nevar uzklāt līmi tieši, jo nerodas pietiekoši spēcīga saķere ar virsmu. Tāpēc parasti pirms līmes kārtiņas uzklāšanas pamatmateriālu pārklāj ar saistvielu (starpkārtu).
Karsti kausēta līme
Šī līme rodas izkausējot pie temperatūras 130oC līdz 180oC sausus sintētiskos sveķus, kuri pēc atdzesēšanas iegūst augstas līmēšanas spējas un nodrošina lielu pielipšanas spēku. Karsti kausētas līmes priekšrocība ir tās ļoti lielais pielipšanas spēks normālā temperatūrā. Tās trūkumi ir jūtība pret vides temperatūru, kas augstāka par 400C, jūtība pret UV-staru iedarbību, ierobežota pretošanās spēja šķīdinātājiem un zema novecošanās pretestība. Šīs negatīvās īpašības samazina, pievienojot līmei dažādus piemaisījumus.
Augstas elastības kreppapīrs
Ar to saprot nelakotu papīra lenti, kura, spēcīgi piesūcināta ar līmi, saglabā spēju līdz pārtrūkšanas brīdim pagarināties vismaz par 40 % no sava sākuma garuma.
Izolācijas materiālu klases (elektroizolācija)
Līmlentes, ko lieto elektriskās iekārtās un elektroinstalācijas darbos, atbilstoši to ilgizturībai pret vides temperatūras iedarbību, ir iedalītas klasēs no “Y” līdz “H”. Tās sauc arī par izolācijas materiālu siltuma klasēm.
Iedalījums klasēs:
“Y” temperatūras ilgizturība līdz 95oC
“E” temperatūras ilgizturība līdz 120oC
“B” temperatūras ilgizturība līdz 130oC
“F” temperatūras ilgizturība līdz 155oC
“H” temperatūras ilgizturība līdz 180oC
Izolācija
Ar to saprot kāda priekšmeta pilnīgu vai daļēju pasargāšanu (aizsegšanu, norobežošanu) no mitruma, karstuma, aukstuma, skaņas, putekļu, kā arī elektrības iedarbības.
Kalanders
Mašīna, kura aprīkota ar smagiem, bieži vien sakarsētiem, veltņiem, ar kuriem veido pamatmateriālam gludu virsmu un uzklāj vēlamā, ļoti precīzā biezumā līmes kārtiņu.
Aukstā vulkanizācija (sametināšanās)
Butila līmei piemīt īpašība neatraujami pielipt gandrīz jebkurai virsmai, kā arī salipt līmes kārtām savā starpā. Šo īpašību sauc par auksto vulkanizāciju. Pielīmēšanās ir iespējama pat pie nedaudz mitrām vai netīrām virsmām. Taču aukstā vulkanizācija nav iespējama pie silikonizētām (ar silikonu pārklātām) virsmām.
Kaučuka līme
Tā sastāv no sasmalcināta dabīgā kaučuka un kāda šķīdinātāja (piem. benzīna) maisījuma. Kaučukam izšķīstot rodas stīgra līmes masa. Līmei ir liels pielipšanās spēks un ļoti laba pretestība aksiālajām slodzēm. Trūkumi : vidēja temperatūras un novecošanās izturība, ierobežota UV-starojuma izturība un jūtība pret zemām (zem 10 0C) un paaugstinātām (virs 500 C) temperatūrām.
Pielipšanas spēks
Šis jēdziens ir identisks jēdzienam “adhēzija”. Ar to saprot spēku, kas ir nepieciešams, lai kādai virsmai uzlīmētu līmlenti atkal no tās noplēstu. Lai vērtības varētu salīdzināt, laboratoriju pārbaudes veic atbilstoši stingrām normām : 25mm platu līmlenti uzlīmē pulētai tērauda plāksnei un tad ar noteiktu vienmērīgu ātrumu 1800 leņķī lenti atkal noplēš. Noplēšanas spēku mēra kg vai N.
Lipīgums
Patiesībā ļoti lipīgiem materiāliem nav iekšējās stiprības, tātad nav kohēzijas. Vislabākais piemērs ir medus. Taču raupjām, nelīdzenām un putekļainām pamatnēm parasti ir nepieciešams ļoti lipīgs materiāls. Lipīguma noteikšanai izmanto lodes testu.
Kohēzija (izturība pret noslīdēšanu / iekšējās saites)
Spēks, kas nepieciešams, lai līmes kārtiņu sadalītu. Līmes ar zemu kohēzijas spēju atstāj pēdas (līmes daļiņas) noplēšot līplenti no virsmas, kurai tā bija uzlīmēta. Sevišķi nevēlami tas ir krāsotāju darbos.
Korozija
Sākas vispirms uz materiāla virsmas un noved pie cietu materiālu pilnīgas sabrukšanas gāzu, skābju vai sārmu iedarbības rezultātā.
Lodes tests
Lai noteiktu lipīgumu, tērauda lodi no slīpas virsmas ripina uz līmlentes ar līmi pārklāto virsmu. Jo īsāks ir ceļš, ko lode noripo pa šo virsmu, jo lielāks ir līmes lipīgums. Lodes ceļu mēra centimetros . Tests ir ļoti aptuvens.
Uzglabāšana
Lentes vēlams uzglabāt tumsā, apmēram 18oC temperatūrā. Lielākai daļai lentēm ir laba pretošanās spēja novecošanai, tāpēc glabāšanas laikam nav nozīmīga loma līmlentes īpašību izmaiņās.
Lamināts (Saistviela)
Skat. Saistviela
µ
Mikrons (0,001mm). Grieķu alfabēta burts. Līmlenšu, īpaši foliju, biezuma mērīšanā lietotā mērvienība.
N
Ņūtona saīsinājums. Spēka mērvienība. 1 Ņūtons ir spēks, kurš, iedarbojoties uz 1 kg masu, piešķir tai paātrinājumu 1m/s2.
Opak
Nozīmē - necaurspīdīgs. Svarīgi UV starojuma izturīgām līplentēm.
PE (polietilēns)
Tas ir dažu līmlenšu pamatmateriāls. PE ir mīksts un ļoti elastīgs, tam ir augsta necaurlaidība, taču zema mehāniskā stiprība. Polietilēns ir ļoti jūtīgs pret UV starojumu. Dienas gaismas iespaidā polietilēns noārdās un izzūd bez atlikuma. Tāpēc šo materiālu uzskata par videi draudzīgu. Politielēna plēves ir arī izturīgas pret šķīdinātājiem. Līmlenšu ražošanā polietilēnu izmanto aizsargplēvju, apakšzemes cauruļu izolācijas materiālu izgatavošanai, kā arī materiālu, kurus izmanto sietspiedē, izgatavošanai.
PET (poliesters) plēves
Poliestera plēvēm ir ļoti augsta mehāniskā izturība. Pat ļoti plānu plēvi, piem. ar biezumu 0,025mm, ir ļoti grūti pārplēst. Bez tam poliesters ir ļoti izturīgs pret augstu temperatūru, sārmu, skābju, eļļu un daudzu šķīdinātāju iedarbību. Tāpēc PETplēvēm un lentēm ir ļoti svarīga loma, jo sevišķi sietspiedē un elektrojomā.
Poliamīda plēve
Polimēru plēve brūnā krāsā. Šī plēve ir ļoti karstumizturīga un ārkārtīgi izturīga mehāniski. Parasti to izmanto elektroindustrijā.
PP (polipropilēns) plēve
No polipropilēna plēves lielos daudzumos izgatavo iepakošanas līmlentes. PP-plēve ir izturīga pret sārmu, skābju un šķīdinātāju iedarbību. Tās ir mehāniski ļoti izturīgas, pie tam tām ir ļoti pieņemama cena. Tā kā PP plēve ir ļoti jūtīga pret UV starojuma iedarbību, tad āra apstākļos tā izirst bez pēdām. Tā ir ļoti draudzīga videi. Aluminizētas PP folijas lieto siltumizolācijas pārlīmēšanai.
PU (poliuretāns)
Tam ir liela loma kā pamatmateriālam porainas lentes formā. Bez tam tiek ražota poliuretāna plēve, kura ir sevišķi elastīga un mehāniski izturīga. PU mikroporu lente ir spoguļu līmlentes pamatmateriāls.
PVC (polivinilhlorīds) plēve
PVC plēve kalpo kā pamatmateriāls dažādas nozīmes līmlenšu izgatavošanai. Iepakošanas darbos lieto arī cietā PVC plēvi. Izolācijas darbos izmanto mīkstā PVC plēvi. Cietā PVC plēve ir ļoti izturīga pret pārraušanu un labi apdrukājama. PVC plēvēm ir laba UV starojuma izturība. Tāpēc PVC līmlentes bieži lieto āra apstākļos.
Tilpumsvars (blīvums)
Tilpumsvars ir materiāla viena kubikmetra (m3) svars. To mēra kg/ m3. Svarīga nozīme poraino (biezo) lenšu klasificēšanā.
Pārraušanas spēks (mehāniskā izturība stiepē)
Atbilstoši normām, pārraušanas spēku nosaka ar raušanas mašīnām. Pārbaudāmās lentes abus galus cieši iespīlē. Lentes platums 25mm. Tad lenti lēni, ar noteiktu ātrumu, stiepj līdz brīdim, kad lente pārtrūkst. Pārraušanas spēku uzrāda ņūtonos (N). Pie šīs pārbaudes līmei nav nekāda nozīme. Sakarā ar to, ka ražojot lenti nav iespējams nodrošināt tai vienmērīgu biezumu, pārraušanas spēks var svārstīties diezgan plašās robežās. Tāpēc pārraušanas spēku nosaka kā vidējo vērtību no ne mazāk kā 20 mērījumu rezultātiem.
Atpakaļ saraušanās
Ar to apzīmē elastīgas plēves īpašību, pēc izstiepšanas sarauties atkal sākuma garumā. Šī īpašība sevišķi izteikta PP plēvēm.
Pretestība nobīdei
Apzīmējums “pretestība nobīdei” ir ļoti tuvs jēdzienam “kohēzija”. Pretestība nobīdei raksturo līmes pretestību slodzēm, kas darbojas uz lenti garenvirzienā līmējuma plaknē. Pretestību nobīdei mēra un izsaka svara vai laika vienībās.
Mērījumus veic sekojoši : līmlentes gabala vienu galu uzlīmē nekustīgai, pulētai tērauda plāksnei. Otrā galā piestiprina atsvaru. Palielinot atsvara svaru nosaka, pie kādas maksimālās slodzes līme notur lenti pie tērauda plāksnes bez izslīdēšanas.
Šādi mērījumi pie dažādām temperatūrām raksturo temperatūras iedarbību uz līmi.
Silikonizēšana
Silicijs (Si) ir nemetālisks elements, kurš pēc skābekļa ir uz zemes savienojumu veidā visbiežāk sastopamā viela. Silicija savienojumus izšķīdina dažādos šķīdinātājos vai dispersijā. Šādā izšķīdinātā veidā tos uzklāj papīram, folijai vai plēvei un pēc tam zem spiediena polimerizē. Silikonizētas virsmas ir ļoti gludas un slidenas. Parastās līmes silikonizētai virsmai nepielīp. Nepieciešamības gadījumā jālieto silikona līmi.
Silikona līme
Silikona līme sastāv no sintētiskiem polimēriem ar gumijai līdzīgām īpašībām (elastomēri), kuri kopā ar silicija organiskiem savienojumiem veido līmi ar augstu temperatūru izturību un sevišķi augstu aukstumizturību. Silikona līme vienīgā saistās ar silikonizētām folijām un papīru.
Sadursavienojums
Plašs pielietojums folijas, papīra un kartona ražošanā, lai salīmētu materiālu un izveidotu « bezgalīgas » lentes. Šim nolūkam lieto dažādas savienošanas līmlentes.
Teleskopiskums
Veidojas, kad līmlentes rullī rodas augsts iekšējais spiediens un rullis pieņem konusa formu. Šī deformācija neiespaido līmēšanas īpašības. Tā rodas ražošanas procesā pārāk cieši satinot līmlenti rullī, vai arī ja tā uzglabāta apstākļos ar augstu gaisa mitrumu.
Temperatūras robežas
Paaugstinoties temperatūrai pieaug lipīgums un samazinās pielipšanas spēks (izņemot karstumā cietējošas līmes). Temperatūrai pazeminoties lipīgums atgriežas iepriekšējās robežās. Pielipšanas spēks ir vislielākais temperatūras robežās no apmēram 18oC līdz 25oC. Ja līmlentes uzglabā aukstās telpās, tad pirms lietošanas tām ir jāļauj sasilt līdz apmēram 200C.
Pamatmateriāls
Ar pamatmateriālu saprot materiālu, kuram uzklāj līmi. Parasti tā ir plēve, papīrs vai audums.
Atdalītājs (starplika)
Ar to saprot no vienas vai abām pusēm silikonizētu plēvi, foliju vai gludu papīru. To ietin starp līmlentes atsevišķām kārtām, lai tās savā starpā nesaliptu vai nesavulkanizētos. Abpusēji līmējošām līplentēm lieto abpusēji silikonizētu starpliku.
UV starojums
UV starus satur dienas gaisma, sevšķi saules gaisma. Šis starojums kaučuka un karsti kausētajās līmēs izsauc ķīmisku reakciju, kas īsā laikā, atsevišķos gadījumos dažās minūtēs, var sagraut to molekulāro struktūru. Tāpēc līmlentes, kurām ir uzklātas minētās līmes, ir jāglabā tumsā. Nekādā gadījumā nedrīkst pieļaut tiešu atmosfēras apstākļu un saules starojuma iedarbību. Ilgstošu izturību pret UV starojuma ietekmi uzrāda līmlentes ar akrila un butila līmi.
Divslāņu (laminētais) pamatnes materiāls
Divus dažādus pamatņu materiālus neizjaucami savieno kopā un, izmantojot to vajadzīgās īpašības, izveido jaunu pamatnes materiālu ar optimālām īpašībām.
Polimerizēšana
Ar to saprot vielu molekulāro saišu ķīmisku izmainīšanu. Tā rezultātā molekulārās saites iegūst trīsdimensiju režģa formu. Tādā veidā ir iespējams iegūt nepieciešamās lipīguma un kohēzijas īpašības, kā arī paaugstināt līmes pretestību ķīmiskai un termiskai iedarbībai.
Siltumcietēšana
Tā ir līmes īpašība, paaugstinoties temperatūrai pieaugt tās pielipšanas spēkam un līmes cietībai. Šādas lentes sevišķi plaši lieto elektrotehnikā kondensatoru ražošanā un spoļu tīšanā.